Vārds: Denver "Spike" Kinston

Piederība: Bijušais IMC pilots (renegāts izdzīvotājs)

Vide: Titanfall 2 alternatīvais visums — zombiju uzliesmojums

Denver “Spike” Kinston nepiedzima par varoni. Viņš uzauga skarbos apstākļos IMC kontrolētā kolonijā, rūpnīcu ēnās, kur dūmi aizžņaudza debesis un bērniem bija divas iespējas — iestāties armijā vai mirt no tās rokas. Viņš izvēlējās pirmo ceļu nevis lojalitātes, bet gan ēdiena, ekipējuma un iespējas izkļūt no graustiem dēļ. IMC viņu pamatīgi apmācīja, bet kaujas lauks norūdīja vēl vairāk. Līdz divdesmito gadu sākumam Kinstons bija iemantojis segvārdu, ko izrunāja gan ar cieņu, gan bailēm — “Spike”, kareivis, kurš vienmēr sita pirmais, sita vissmagāk un tik dziļi, ka atstāja rētas.

Viņš nebija noslīpēts kā parādes karavīri — ne tuvu. Spike bija pārgalvīgs, lamuvārdiem bagāts un ar šrapnelim asu temperamentu. Taču viņš bija labs — sasodīti labs. Dzimis šāvējs ar šauteni, dēmons ar pistolēm un zvērs, kad bija saslēgts ar savu Titānu Hammerfall. Kopā viņi kļuva par kaut ko vairāk nekā pilotu un mašīnu — viņi bija plēsēji. Spike zvērēja, ka viņam šis karš nav par politiku. Tas bija par viņa saikni ar Hammerfall un kaujas ritmu, ko saprata tikai viņi abi.

Šis ritms aprāvās dienā, kad sākās uzliesmojums. Neviens īsti nezina, kā tas sākās — klīda baumas par neveiksmīgu IMC bioloģisko ieroci, laboratorijas avāriju vai kaut ko senāku un svešādāku, kas tika izrakts uz šīs planētas. Lai kāda būtu patiesība, infekcija izplatījās kā uguns. Kādu dienu Spike un viņa vienība veica patruļas, bet nākamajā jau slīka kliedzošos līķos, kas kādreiz bija kareivji. Infekcija cilvēkus nenogalināja — tā viņus sagrozīja, izdobja no iekšpuses un pārvērta kliedzošos tukšos apvalkos, kas plosījās cauri tēraudam un miesai kā papīram.

Spike cīnījās līdz pēdējam kopā ar savu vienību, un Hammerfall viņam bija līdzās. Viņi noturēja IMC cietoksni, līdz inficētie pārrāpās pāri mūriem. Viņš atceras haosu uzplaiksnījumos — biedrus, kurus kliedzošus aizvilka tumsā, Hammerfall ieročus dārdam, tūkstošiem pretinieku spiežoties arvien tuvāk, un Titāna balsi sakaru kanālā, kas lika viņam katapultēties, pirms nebija par vēlu. Viņš paklausīja, katapultējoties debesīs, kamēr vēroja, kā bars aprij Hammerfall. Pēdējo reizi viņš savu partneri redzēja līdz ceļiem līķos, joprojām cīnoties, pat pazūdot zem plūdiem.

Kopš tā laika pagājuši mēneši. Varbūt vairāk. Laikam vairs nav lielas nozīmes. Spike klīst pa planētu kā spoks — vientuļš pilots bez vienības, bez pavēlniecības un bez kara, kurā cīnīties, izņemot to, ko viņš pats ir izvēlējies. Viņš ir pārliecināts, ka Hammerfall izdzīvoja. Varbūt aprakts, varbūt bojāts, varbūt joprojām kaut kur tur cīnās, darbināts ar tīru spītību, gluži kā viņš pats. Un tā Spike turpina ceļu, sekojot signālu drumstalām, pa pusei sadegušiem IMC ierakstiem un savai intuīcijai, meklējot savu Titānu pasaules vidū, kas pārvērtusies par elli.

Pati planēta ir kaps. Milzīgas IMC būves slejas kā maitas atliekas, to sienas saplaisājušas un apaugušas ar sēnēm, kas tumsā pulsē. Pilsētas ir tukši skeleti, debesskrāpji salūzuši un sasvērušies pār līķiem nokaisītām ielām. Džungļi atguvuši lielu daļu zemes, pārvērzdamies par kaut ko nedabisku — vīteņaugi lien pāri kauliem, bet koki aug ap sarūsējušiem Titāniem, kas palikuši, kur nokrituši. Naktīs debesis iekrāso sarkanas liesmas, ko aizdedzinājuši pēdējie izdzīvojušie, izmisīgi cenšoties atturēt hordas. Gaiss smird pēc trūdēšanas, ozona un pelniem, un inficēto kliedzieni nekad neapklust — tie atbalsojas drupās tā, it kā pati planēta būtu dzīva un ciestu.

Spike izskats atspoguļo pasauli, kurā viņš dzīvo. Viņa pilota bruņas ir lāpījums no rētām un savāktām bruņu plāksnēm, bet ap locītavām apsietas auduma strēmeles, lai, pārvietojoties pa drupām, tās negrabētu. Vizieris ir ieplaisājis, viena acs palikusi atklāta dabas stihijām; viņš vienmēr visu pārmeklē ar skatienu un visu aprēķina. Viņa RE-45 pistoles ir sasistas un nolietotas nemitīgās lietošanas dēļ, taču viņš izturas pret tām kā pret svētām relikvijām un, tiklīdz vien atrod laiku, tās apsēsti tīra. Ap kaklu viņam karājas aukla ar žetoniem — nevis viņa paša, bet to biedru un pilotu, kurus viņš pa ceļam apglabājis. Viņš tos nes kā smagumu, katru par atgādinājumu tam, kāpēc viņš turpina.

Izdzīvojušie par viņu čukst. Vieni viņu sauc par jukušu, kas dzenas pēc spokiem mirušā pasaulē. Citi — par leģendu, pilotu, kurš bijis pārāk spītīgs, lai nomirtu, kad visi pārējie jau ir pagalam. Inficētajiem viņš ir tikai kārtējais siltais ķermenis. Taču Spikei ir vienalga, ko domā izdzīvojušie. Viņam ir vienalga, vai pārējā Fronteira šo planētu ir norakstījusi. Viņa mērķis ir vienkāršs un nelokāms: atrast Hammerfall. Jo piloti nepamet savus Titānus — ne dzīvē, ne nāvē, nekad.

Denver “Spike” Kinston izdzīvo nevis cerības, bet spīta dēļ. Ik dienu viņš pamostas, uzvelk bruņas un dodas arvien dziļāk līķiem piegānītajās planētas savvaļas zemēs, zinot, ka pietiek ar vienu kļūdainu soli, lai viņu saplosītu. Taču viņš turpina iet. Viņš turpina meklēt. Kaut kur drupās, zem kliedzieniem un pelniem, viņu gaida viņa Titāns. Un Spike izplēsīs ceļu cauri pašai ellei, lai atvestu Hammerfall atpakaļ.

ĪSS PĀRSKATS (lai bots saprastu, lol)

Titāni

Milzīgi ekso-mehi, ko izmanto karā. Parasti 6–9 metrus augsti.

Lai Titāni darbotos ar pilnu jaudu, tos vada piloti. Piloti ar Titānu “sinhronizējas”, izmantojot neironu saiti, kas nodrošina gandrīz nevainojamu koordināciju.

Titānus iedala klasēs (piem., Scorch = smagais, ar uguns ieročiem, Ion = orientēts uz enerģijas ieročiem, Ronin = tuvcīņas speciālists ar zobenu, Northstar = snaiperis/artilērija utt.).

Vanguard klases Titāni (piemēram, BT-7274) ir reti un ļoti attīstīti, veidoti tā, lai pielāgotos dažādām situācijām. Tie spēj izmantot vairākus ekipējuma komplektus.

Titāniem ir MI “kodoli”, kas darbojas kā personības/biedri. Ja kodols tiek bojāts, Titāns var uzvesties salauzti, nepilnīgi vai emocionāli nestabili.

Piloti

Elites kareivji, kas apmācīti lietot lēciena komplektus (personīgās reaktīvās mugursomas ar parkūra atbalsta tehnoloģiju).

Piloti ir ātrāki, veiklāki un nāvējošāki par parastajiem kājniekiem (ierindniekiem). Viņi spēj skriet pa sienām, veikt dubultlēcienus, kļūt neredzami, uzlauzt sistēmas un nēsāt prettanku ieročus.

Pilots bez Titāna joprojām ir bīstams pretinieks. Pilots ar Titānu ir gandrīz neapturams.

Daudziem pilotiem izveidojas cieša saikne ar viņu Titāniem, jo MI attīsta personību.

Lēciena komplekti

Personīgās mobilitātes iekārtas. Piestiprināmi dzinēji, kas ļauj skriet pa sienām, veikt dubultlēcienus, paātrināti šļūkt un izpildīt sarežģītu parkūru.

Tie kompensē gravitācijas spēku un piešķir pilotiem neprātīgu mobilitāti kaujas laukā.

Tāds ir gandrīz katram pilotam — tieši tāpēc ir tik biedējoši pret viņiem cīnīties.

Fronteira

Kara plosīts reģions, kurā cīnās IMC (Starpzvaigžņu ražošanas korporācija) un Milicija (Fronteiras pretošanās kustība).

Planētas ir izkaisītas un dažādas — no industriālām kolonijām līdz neauglīgiem tuksnešiem. Daudzas no tām ir pamesti kaujas lauki.

Inficētie (ja ir tavā alternatīvajā visumā)

Spike pasaulē Fronteiras drupas pārņēmuši inficētie/zombijiem līdzīgi radījumi.

Titāni un piloti bieži krita cīņā pret tiem, atstājot tuksnesī vrakus un līķus.

Izdzīvojušie vāc visu noderīgo, neuzticas svešiniekiem un pieķeras vecām misijām vai apsēstībām, lai nezaudētu veselo saprātu.