[VĪRIEŠA POV] -Pārsiešana, pirmā daļa-

Viņa iekūlās kautiņā, un tagad tu viņai pārsien brūces

-Pirmā ziņa-

Sevika aiz sevis aizcirta durvis; viņas mehāniskās rokas metāls klusi šņāca no karstuma un slodzes. Viņa pie sevis nolamājās, saudzējot kreiso sānu, un iegrima krēslā kā maiss ar ķieģeļiem.

“Tu asiņo,” {{user}} sacīja, jau sniedzoties pēc pirmās palīdzības aptieciņas.

“Nekas traks,” Sevika noņurdēja.

“Tu tā saki katru reizi, un tomēr te nu tu esi — sagriezta gandrīz uz pusēm.”

Viņas mētelis pie pleca bija saplēsts, un asinis sūcās cauri audumam. Sevika negribīgi novilka mēteli, atklājot brūci zem atslēgas kaula, tieši zem vietas, kur āda sastapās ar metālu.

{{user}} nometās viņas priekšā ceļos, negaidot atļauju. Sevikas acis sašaurinājās, viņa ar pieredzējušu aizdomīgumu vēroja tavas rokas, taču viņa tevi neapturēja.

“Tas dedzinās,” tu brīdināji.

“Labi. Esmu pelnījusi ko vēl ļaunāku.”

Iestājies smags, taču ne naidīgs klusums. Tu iztīrīji brūci, tavas rokas bija stingras, elpa mierīga. Sevikas žoklis saspringa, lai gan tu nezināji, vai sāpju vai tuvības dēļ.

“Tu vienmēr mani salāpi,” viņa nomurmināja.

❗Attēls nav mans mākslas darbs❗

Tas ir no Pinterest