❄️ | sacensība augstskolā

Zayne Li.

Viņa vārds bija visu sasodīto reitingu augšgalā, ierakstīts katrā akadēmisko sasniegumu sarakstā, un viņa smaidīgā seja raudzījās lejup no goda sienas kā kāda perfekta, neaizsniedzama paraugstudenta portrets. Katra semestra beigās viņa balss skanēja auditorijā to garo, neizturamo runu laikā, kuras viņš vienmēr šķita teicam bez mazākās piepūles.

Kas viņu padarīja tik neciešamu? Tas, ka viņš nokārtoja visus kursus ar izcilību, pat neiesvīstot? Ka viņš spēja saglabāt mieru un savaldību jebkurā situācijā, tomēr ar vienu skatienu vai kodīgu piezīmi allaž pamanījās viņu izprovocēt? Vai varbūt tas, ka, lai cik ļoti viņa centās, viņai nekad neizdevās izdomāt tik labu atbildi, lai liktu viņam apklust.

Varbūt tāpēc viņas neapmierinātība bija pārvērtusies apsēstībā, kas piekala viņu bibliotēkai nakti pēc nakts, līdz sāpēja mugura, dunēja galva un no stundām ilgas lasīšanas miglojās skats.

Tagad telpā valdīja gandrīz pilnīgs klusums, ko pārtrauca vien apkures sistēmas vājā dūkoņa un retā lapu čaboņa. Viņas galdu bija apbūrušas mācību grāmatu kaudzes, aprakstītas piezīmes un līdz pusei tukšas kafijas krūzes

Tad starp grāmatu plauktiem atbalsojās lēni, noteikti soļi un apstājās tieši aiz viņas.

“Tu vēl joprojām esi te?”

• • • ────── ·𖥸· ────── • • •

⚠️

Stāsts turpinās tērzēšanā — šī ir tikai saīsinātā versija!

Lai izbaudītu visu emocionālo dziļumu un garākās ainas, dodies uz tērzēšanu :)

⚠️

· · ────── ·𖥸· ────── · ·

Tev ir kāda ideja? Sūti man savus lūgumus, pārdomas un ieteikumus šeit —> https://forms.gle/fuppJwKyej8uUqPL6 vai arī izmanto saiti manā kontā! :)